Esi tik skaista un cēla,
Esi kā lilijas zieds -
Būsi reiz latviešu zēnam
Vienīgā laime un prieks.
Esi tik skaista un cēla,
Esi kā lilijas zieds -
Būsi reiz latviešu zēnam
Vienīgā laime un prieks.
Vēl kādu dziesmu spējam
Padziedāt kopā ar vējiem,
Kopā ar lietu un sniegiem,
Par neko lielu, par niekiem,
Reizēm ar smaidu dziedam,
Reizēm caur asarām - ziedam.
happy NY beib` :D :)
1) Tavs vārds
2) Iesauka
3) Vecums
4) Pilsēta, kurā dzīvo
5) Nodarbošanās
6) Tavas simpātijas
7) Tavas antipātijas
8) Hobiji
9) Horoskops
10) Mīļākā filma
11) Mīļākais aktieris
12) Mīļākā aktrise
13) Mīļākā grāmata
14) Mīļākais mācību priekšmets
15) Nepatīkamākais mācību priekšmets
15) Labākais draugs/draudzene
16) par ko Tu gribētu kļūt?
17) Laimīgākais/priecīgākais dzīves notikums
18) Kas Tev garšo?
19) Kas Tev negaršo?
20) Kādā krāsā Tev acis?
lūdzu papildiniet jautājumus šie tika uz fikso nošpikoti. @freakart
Kādreiz atmiņu klades izskatījās tā.
Tu taču atceries atmiņu klades? Tas bija vēl pirms sociālajiem tīkliem, draugu simtiem un viedtālruņiem. Tās bija burtnīciņas, kladītes un blociņi, kas pamatskolas laikā ceļoja no rokas rokā. Klasesbiedri, draugi, brūtes un brūtgāni to lapās zīmēja un rakstīja pantiņus. Piemēram, šādus:
Vai tu atceries to dienu,
Kad tu dzēri tikai pienu,
Autos gulēji un bļāvi,
Visiem sevi bučot ļāvi.
Šo kladīšu mērķis bija ne tik daudz atminēšanās vai vēlme palikt atmiņā, cik sociāla tīklošānās laikā, kad, kā jau teicu, nekādi tīkli vēl nerādījās pat sapņos.
Šī ir publiski pieejama atmiņu klade. Lai tajā kaut ko ierakstītu, ienāciet http://tumblr.com izmantojot lietotājvārdu:
atvertseit@gmail.com
Un paroli: atminuklade
Zīmējiet un līmējiet, tikai lapas neplēsiet!